Makšķerēšana

Viens no patīkamākajiem veidiem, kā atpūsties dabā, ir makšķerēt. Taču tas nav tikai sports vai sacensība par to, kas noķer vairāk vai lielākas zivis, bet arī novērtēt un izbaudīt skaisto dabu, atrasties uz ūdens un klausīties putnu dziesmās.

Latvija, kas lepojas ar ūdeņu bagātību – ezeriem, upēm, dīķiem un jūru. Tā ir īsta makšķernieku paradīze, un tiešām Latvijas ūdeņi ir zivju pilni.

makšķernieku karte

Latvijā tiek praktizēti gandrīz visi populārākie makšķerēšanas veidi: pludiņmakšķerēšana, spiningošana, mušiņmakšķerēšana, zemledus makšķerēšana un citi. Zvejot var upēs un ezeros, kā arī zivju dīķos un jūrā, un to var darīt jebkurā gadalaikā, ieskaitot ziemu! Latvijā īpaši populāra ir zemledus makšķerēšana: tiklīdz bieza ledus kārta pārklāj ezerus un upes, kaislīgi makšķernieki dodas veikt savu iecienīto nodarbi, neskatoties uz vēju un salu.

Latvijas ūdeņos dzīvo vairāk nekā 100 dažādu sugu zivis, un neviena no tām nav indīga vai bīstama cilvēku veselībai. Makšķernieku vidū vispopulārākās ir tādas zivis kā līdaka, zandarts, forele, sams, līnis, asaris, vimba, rauda, karūsa un citas; Populāra ir arī laša un foreles zveja ar spiningu, bet vislielākā zivs, kas jebkad noķerta Latvijas ūdeņos, ir sams. Briesmonis, kura svars bija 84,7 kg un platums 242 cm, tika noķerts 2010. gada maijā netālu no Aizkraukles elektrostacijas.

Makšķernieka karte

Lai zvejotu Latvijā, būs jāiegādājas makšķernieka karte.

makšķerēšanas atļauja

Ir divu veidu makšķernieka kartes:

  • 3 mēnešu makšķernieka karte,
  • 1 gada makšķernieka karte.

Makšķernieka kartes var iegādāties:

  • specializēti zvejniecības un medību veikali,
  • pasta nodaļas,
  • tirdzniecības veikalos Maxima.

Makšķerējot, jums jāņem līdzi gan makšķernieka karte, gan personu apliecinošs dokuments. Tāpat ņemiet vērā, ka makšķerēšanu Latvijā regulē makšķerēšanas noteikumi. Turklāt vairākas zivju sugas nārsta laikā tiek aizsargātas, un ir arī vairāki citi zvejas aizliegumi un zivju aizsardzības noteikumi. Labākais veids, kā uzzināt par iespējām makšķerēt noteiktā ūdenstilpnē, ir vietējās pašvaldības iestādes vai Tūrisma informācijas centrs.

Makšķerēšanas zonas

Ir vērts atcerēties, ka Latvijā ir publiskās ūdenstilpes, kurās ir atļauta neierobežota makšķerēšana, taču ir arī privātas ūdenstilpes, kurās nepieciešama īpašnieka atļauja.
Ir noteiktas privātas teritorijas, upju un ezeru posmi, kur zveja ir atļauta, iegādājoties īpašu licenci, kuru pārdod šīs teritorijas īpašnieks.

Kas jums jāzina par makšķerēšanu Baltijā?

Lai zvejotu publiskos ūdeņos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ir jāsaņem zvejas atļauja (tās ir savādākas katrā valstī) un dažos gadījumos arī licence. Atļaujas un licences var iegādāties makšķerēšanas piederumu veikalos, pastā un citur; šīs ir arī labas vietas papildu informācijas iegūšanai. Bērniem līdz 16 gadu vecumam, pensionāriem, kas vecāki par 65 gadiem, un personām ar īpašām vajadzībām atļauja makšķerēšanai nav nepieciešama.

Iecienītākie zvejas veidi Baltijā:

  • Makšķerēšana ar pludiņu – vieglākais zvejas veids, piemērots visu vecumu cilvēkiem un pielietojams gandrīz visos ūdeņos. Iespējamais loms: karpa, līnis, plaudis, sams, rauda, asaris un citi.
  • Makšķerēšana ar gruntsmakšķeri- visaizraujošākais veids, kā makšķerēt vasarā no rītausmas līdz krēslai. Iespējamais loms: plaudis, asaris, zutis. Daugavā un Aiviekstē arī sams, un piekrastē – plekste un akmeņplekste.
  • Mušiņmakšķerēšana – visefektīvākā metode foreļu ķeršanai strautos un strauji plūstošās upēs ar skaidru ūdeni.
  • Spiningošana – sportam līdzīgākā makšķerēšanas metode. Šādā veidā var noķert līdaku, asari, mežavimbu, zandartu. 2003. gada vasarā kādā no Daugavas krasta līkumiem noķēra 58,2 kg samu, uzstādot jaunu Latvijas rekordu. Ar atbilstošu aprīkojumu un zināšanām var noķert arī foreli.
  • Velcēšana – parasti lielākos ezeros un upēs, bet arī jūrā. Rudenī velcējot dziļos ūdeņos parasti var iegūt 5–10 kg smagas līdakas.
  • Zemledus makšķerēšana – iecienītākās vietas ir Peipusa ezers un Pērnavas līcis Igaunijā, kur dienā nozvejotais bieži pārsniedz vairākus desmitus kilogramu. Iespējamais loms: asaris, lasis forele un citi.
  • Makšķerēšana privātajos rezervuāros, kur īpašniekiem iepriekš noteiktā apjomā maksā par nozvejoto zivju kilogramu vai par zvejas dienu. Visbiežāk tiek piedāvāta karpu un foreļu makšķerēšana.

Brauc makšķerēt uz Usmas ezeru!

Lieliska vieta, kur makšķerēt, ir Usmas ezers Kurzemē, kurā dzīvo vairāk nekā 25 zivju sugas. Ezers piesaista zvejniekus no visas Latvijas.

Kopš 2017. gada 1. licencēto makšķerēšanu, makšķerēšanas un zvejas kontroli organizē biedrība „Usmas krasts”. Makšķerēšana un spiningošana no laivām ir atļauta ar 1. maiju. Makšķerēšanai rezervātā ir nepieciešama rakstiska Moricsalas dabas rezervāta administrācijas atļauja. Ezerā notiek arī rūpnieciskā zveja.

Ja plānojat makšķerēt pie Usmas ezera, iegādājieties Usmas ezera zvejas licenci kādā no tūrisma vietām vai izmantojiet pakalpojumu e-Loms – pērciet licences un elektroniski ziņojiet par nozveju.

Salīdzinot Usmas nozveju ar citiem Latvijas ezeriem, Usmas ezera zivju sugu sastāvs ir raksturīgs mērena klimata joslu ezeriem. Biomasas un skaita ziņā zivju sabiedrībā dominē asari, raudas un karūsas. Lomas struktūra parāda vidēji lielu plēsīgo zivju īpatsvaru, kas ir saistīts ar Usmas ezera vides piemērotību asariem, zandartiem, līdakām un citām plēsīgo zivju sugām. Tomēr samērā lielais jauno asaru īpatsvars populācijā norāda uz pārmērīgu antropogēno slodzi, kas pakāpeniski ir ļāvis ievērojami samazināt lielu asaru īpatsvaru.

Usmas ezers – zušu ezers

Usmas ezers ir piemērots zušu biotops, jo ezers nodrošina optimālu barošanos un ziemošanu. Šīs ir pieprasītas zivis gan makšķernieku, gan rūpniecisko zvejnieku vidū. Zušu krājumu uzturēšana palielina ezera pievilcību tā galvenajiem lietotājiem (makšķerniekiem un zvejniekiem), kā arī palielina tā sociālekonomisko vērtību.